Neviena kaite nespēs uzveikt cilvēku, ja viņa dvēsele ir harmonijā ar Visumu. Tā uzskata Jamamoto Hara, viens no pasaules dabiskās uztveres teorijas pamatlicējiem. Eiropā un Amerikā šī teorija ir vairāk pazīstama kā Pozitīvās domāšanas skola.
Gribēdami ietaupīt pārdesmit sekundes, mēs metamies pāri ielai pie sarkanās gaismas un pakļūstam zem riteņiem, vai, cenšoties notvert aizejošu trolejbusu, krītam un gūstam traumas. Regulāri vai ik dienu mēģinām pierādīt sievasmātei (vai vīramātei) savu patiesību un iemantojam neirozi.
Gribam izskatīties glītāki vai norūdīti un atsakāmies no galvassegas gada aukstajos mēnešos, bet pēc tam ilgi ārstējam galvas smadzeņu asinsvadu spazmas. Mēs nespējam samierināties ar apkārtējo pasauli, mūs tracina viss notiekošais, sākot no politikas un beidzot ar cenām veikalā, mēs līdz aizsmakumam strīdamies darbā, bet vakarā dzeram korvalolu vai sūkājam validolu.
Mēs šķiežam laiku, sēžot rindā pie ārsta kabineta, un tērējam naudu par dārgām zālēm, mēs pukojamies par slikto ekoloģiju, savu nesakārtoto dzīvi un pārmetam liktenim… Taču patiesībā tā ir tikai tāpēc, ka daudzi no mums neprot (vai nespēj) atrast harmoniju pašam ar sevi, ar apkārtējo pasauli. Un rezultāts neizpaliek: mūs piemeklē depresija, slimības, traumas…
Teorijas autors
Jamamoto Hara dzimis 1946. gadā Okinavā ASV kara policijas virsnieka ģimenē. Jau no četru gadu vecuma nodarbojās ar okinava-tē (viens no skarbākajiem tuvcīņas veidiem). Sešdesmito gadu nogalē, kad tēvam beidzās kontrakts, Jamamoto kopā ar vecākiem pārcēlās uz Ameriku.
Tur viņš turpināja nodarboties ar tuvcīņu, taču drīz vien saprata, ka vairums no cīņas mākslām satur sevī pārāk daudz nežēlības, tāpēc to vidū, kas šīs tehnikas apgūst, ir tik daudz nervozu, morāli un fiziski traumētu cilvēku.
Pārejot no vienas tuvcīņas skolas uz citu (šajā laikā Jamamoto pabeidza universitātes medicīnas psiholoģijas nodaļu), jaunais Hara-sans nopietni aizrāvās ar aikido. Viņu pārsteidza miermīlības filozofija un savdabīgā “nepretošanās ļaunumam ar vardarbību”, kuru šajā divcīņas veidā bija ielicis tā izveidotājs profesors Uešiba. Tieši Uešibas darbi rosināja jauno psihologu radīt dabiskas pasaules uztveres teoriju, kas būtu universāls aizsardzības līdzeklis pret daudzām kaitēm.
Jamamoto kolēģi psihologi un mediķi maksimāli adaptēja viņa izstrādāto teoriju eiropiešu uztveres līmenim. Bet pats Hara-sans pilnībā atteicās no jebkādām autortiesībām uz šo metodi. Mūsdienās pasaulē darbojas simtiem, ja ne tūkstošiem dabiskās pasaules uztveres un pozitīvās domāšanas skolu, taču tikai nedaudzi pa ausu galam dzirdējuši, ka šo metodi izstrādājis “kāds japānis vai ķīnietis”…
Ārsti un psihologi, kas pēta slimību rašanās cēloņus, pakāpeniski nonāk pie vienota viedokļa: vairums saslimšanu (īpaši traumu, sirds, gremošanas un nervu sistēmas kaišu) galvenais vaininieks ir… pats cilvēks. Arī tādas “ierastas” slimības kā, piemēram, ARS un bronhīts ir paša saslimušā vaina. Varētu domāt – kā gan tā?
Uzpūta vējš, atnesa vīrusu, un – gatavs. Slimība klāt. Kurš tad te vainīgs? Patiesībā tās ir tikai sekas. Bet, ja paraugās plašāk un dziļāk… Izrādās, aptuveni pirms mēneša cilvēks saķildojās ar mājiniekiem, sarunāja nepatīkamas lietas kolēģiem, pēc tam uz kreņķiem iedzēra, uz ielas paklupa, sasita celi… Daudzi teiks, dzīvē visādi gadās. Protams. Taču visu šo faktoru mijiedarbība diezgan būtiski novājināja dabas doto imunitāti, tāpēc arī vīrusam bija viegli pieķerties, un rezultātā – ARS nopietnā formā. Kurš tomēr ir tas vainīgais?
Kas īsti ir pozitīvā domāšana? Atklāti jāteic, ka tā nav tikai atveseļojoša metode vien. Tā ir katra cilvēka iekšēja pasaules uztveres pakāpeniska pārveide un savas vietas apzināšanās šajā pasaulē. Visi tie, kas apguvuši un seko Jamamoto Haras metodei, izceļas ar pārsteidzošu labestību, mierīgumu un draudzīgumu, līdz pat dziļam vecumam saglabā skaidru prātu, darbspējas un, pats galvenais, praktiski nekad neslimo.
Šodien piedāvājam Jamamoto Haras mācības pamatus. Iespējams, ne katra viņa ideja būs visiem pa prātam. Tomēr ikviens, ja vien ir vēlēšanās, tajā var rast sev kaut ko pieņemamu, iemācīties raudzīties pasaulē citām acīm un galarezultātā iemantot garīgu un fizisku veselību.
Jamamoto Haras sistēma iekļauj sevī programmu, kā noskaņoties uz labestību un mieru, mentālu norāžu sēriju, kā pareizi reaģēt uz lielāko vairumu negatīvo situāciju (slimības ieskaitot), arī ieteikumus atsevišķu zonu masāžai.
Paraudzīties pasaulē citām acīm
Jebkurš ārējais konflikts (skandāls ģimenē, kautiņš, skaļa attiecību noskaidrošana darbavietā u.c.) atstāj pēdas cilvēka dvēselē, radot iekšējo konfliktu, kura sekas ir dvēseles un ķermeņa slimības. Iemācīties izvairīties no ārējiem konfliktiem un attiekties pret visu apkārtējo pasauli ja ne gluži ar dievināšanu, tad vismaz bez agresijas, palīdzēs programmas “noskaņošanās uz labestību un mieru” pieci posmi.
1. “Sirdsapziņas pote”
Katrs, parokoties savā atmiņā, noteikti atradīs tur vismaz pāris situāciju, kad par savu rīcību vēlāk bijis kauns. Iespējams, kāds reiz pārnesa no bērnudārza iepatikušos rotaļlietu, bet vecākiem teica, ka to uzdāvinājis draugs, vai, cenšoties iemantot studiju biedra labvēlību, sastāstīja tam visādas nejēdzības par citiem kursabiedriem.
Vai arī vienkārši tāpat, aiz gara laika iesvieda ar akmeni sētas kaķim, un tas klibodams un grīļodamies ielīda pagrabā… laiku pa laikam šīs situācijas vajag atsaukt atmiņā un domās sev teikt: “Tagad esmu pieaudzis, esmu gudrāks. Es nekad vairs neko tādu nedarīšu.”
Lai cik savādi tas šķiet, bet šāda “sirdsapziņas pote” ļauj atbrīvoties no daudziem bērnībā (un arī agrā jaunībā) iemantotiem kompleksiem.
2.Attīrošās asaras
Arī šajā gadījumā jāatgriežas bērnības atmiņās un jācenšas atcerēties kaut kas tāds, kas joprojām liek acīs sariesties asarām. Mīļāko rotaļlietu, kuru bijāt paņēmis līdzi laukā un kuru gados vecāki puikas atņēma un saplēsa jūsu acu priekšā.
Vai arī kādu citu situāciju, kas bija aizkustinājusi līdz sirds dziļumiem. Katram noteikti atradīsies ne mazums šādu atmiņu (psihoanalītiķi tās sauc par atmiņas trigera punktiem).
Ik pa laikam, bet īpaši stresa un depresijas brīžos šiem punktiem ir jāuzspiež, un nevajag kautrēties, ja degunā sāks nodevīgi kņudēt, bet acīs parādīsies asaras.
Pirmajā mirklī var šķist, ka šāds paņēmiens depresiju tikai padziļinās. Nebūt ne. Gluži pretēji, tas, kas nomoka pašreizējā brīdī, atkāpsies otrā plānā, un stress vismaz uz laiku pazudīs.
Vēl viens svarīgs moments ir tas, ka kopā ar asarām no organisma tiek izvadīti sārņi un toksīni.
Iespējams, tieši tāpēc sievietes, kas mēdz paraudāt, dzīvo ilgāk par vīriešiem.
Avots:
[…] Lasi arī: Ar harmoniju pret visām nelaimēm […]